Lēdurgas vēsture
Pagasta teritorija – 162,7 km2, lauksaimniecībā izmantojamā zeme 4887,3 ha (30%), meži 5875,5 ha (36,1%), purvi 4217,6 ha (25,9%), pārējās zemes 1288,6 ha (7,9 %). Attālums līdz Limbažiem 25 km, līdz Rīgai – 65 km, līdz Cēsīm – 35 km, līdz Siguldai 25 km.
Vēsture
Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvu zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Krimuldas novads). Gaujas līvu zemju dalīšanas sakarā Lēdurgas novads nav pieminēts kā patstāvīga vienība, tādēļ domājams, ka tas atradās Livonijas bīskapam Albertam izlozētajā Turaidas zemes daļā.
Indriķa hronikas tekstā pirmo reizi sakarā ar 1211. gada pavasara notikumiem, kad ridalieši un sāmsalieši izpostīja bīskapam Albertam pakļautās līvu zemes, tai skaitā Lēdurgu. Arī 1223. gada pavasarī sakalieši un ugauņi kopā ar krieviem pēc līvu zemju izlaupīšanas sapulcējās Lēdurgā un devās atpakaļ uz ziemeļiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.
Augusts Bīlenšteins jau 1892. gadā izteicis domu, ka Lēdurgas vietvārds cēlies no līvu vārdiem lēd ("lapa") un urga ("neliels strauts" vai "zemiene ar tekošu ūdeni"), no darbības vārda urg- ("plūst", "tecēt").
Lēdurga atradās starp Metsepoli, Idumeju un Turaidu, tai cauri vijās tirdzniecības ceļš, kas savienojis Turaidas un Metsepoles lībiešu novadus. Te atrasti arī naudas depozīti (Mugurevičs, 1965). Tenisons izteicis domu, ka Lēdurgas novads stiepies līdz pat Aģes upes ietekai jūrā (Tõnisson, 1974), tādējādi arī mūsdienu Saulkrastu novads būtu piederējis Lēdurgai. Tomēr tas tiek apšaubīts, jo Lēdurgas draudzei viduslaiku kartēs nebija pieejas pie jūras.
Lēdurgas apkārtne ar ūdeņiem patiešām bagāta - teritorijai cauri tek Aģes un Braslas upes, ir daudz ezeru: Aijažu, Salas, Melnezers, Aunīškalna, Melnais, Aģes, Knīderu dzirnavu un Lēdurgas dzirnavu ezers. Toreiz Lēdurgā dzīvoja somu-ugru ciltīm piederīgie lībieši, kuri tad arī deva daudzus pirmatnējos vietu nosaukumus, no kuriem daudzi saglabājušies līdz mūsu dienām. Lēdurga sirmā senatnē piederēja pie Turaidas novada un bijusi svarīgs centrs starp Metsepoli un Turaidu. No 13. gs. līdz pat 19. gs. trīsdesmitajiem gadiem Lēdurga bija vienā draudzē ar Turaidu. Tagadējā baznīca Lēdurgā būvēta no 1767.-1772. gadam, un šie skaitļi iekalti tās pamatakmeņos. Lēdurgas baznīcā par mācītāju kalpojis Garlība Merķeļa tēvs Daniels Merķelis.
Lēdurgas skola dibināta 1871. gadā. Pirmais skolotājs četrklasīgajā pamatskolā bijis Jūlijs Vistucis, kas pazīstams arī kā literāts ar pseidonīmu Aģinieks, apglabāts Upeskalnu kapos. Godinot apgaismības ideju paudēja Garlība Merķeļa piemiņu un viņa dzimtas devumu, Lēdurgas skolai 1998. gada jūlijā piešķirts nosaukums - Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola.
1871. gadā izveidojās Lēdurgas dziedāšanas biedrība, kurā piedalījās dziedātāji arī no apkārtējiem pagastiem. Dziedāšanas biedrības biedri un citi aktīvisti 1902. gadā nodibināja Lēdurgas Saviesīgo biedrību, pie kuras 1913. gadā dibināta bibliotēka. No šī laika lēdurdziešiem ir pieejami bibliotēkas pakalpojumi.
Novadnieki 
Garlībs Merķelis(1769.-1850.) - apgaismotājs un rakstnieks (2003.g. atklāts piemineklis pie baznīcas);
Jūlijs Lācis(1892.-1941.) - žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks;
Mārtiņš Liepa(1874.-1953.) - rakstnieks, žurnālists;
Valda Mora (1902-2001 .) - dzejniece;
Jūlijs Vistucis-Aģinieks (1839-1909.) - skolotājs, žurnālists;
Paula Baltābola (1891.-1978.) - aktrise;
Eduards Brēms (1802.-1879.) - pirmais ārsts;
Hugo Legzdiņš (1903.-2004 .) - jūrnieks, zemūdens ,,Ronis” komandieris, rakstnieks.
Mūsdienas
Lēdurga pašlaik atrodas Krimuldas novadā (iepriekš bijusi Saulkrastu, Siguldas, Rīgas, Limbažu raj.) Pagastā dzīvo ap 1600 iedzīvotāju. Pagastā ir attīstīta mežizstrāde, kokapstrāde, bioloģiskā saimniekošana, konditorijas un lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde un tirdzniecība, tūrisms.
Pagastā 1994. g. pieņemts lēmums par nepārtrauktās izglītības mūža garumā nodrošināšanu iedzīvotājiem. Darbojas: bērnudārzs, pamatskola, mākslas skola, tautas augstskola, kultūras nams ar deviņiem pašdarbības kolektīviem, Lēdurgas un Atmodas bibliotēka, sporta halle, estrāde. Iedzīvotāji var iesaistīties 3 nevalstisko organizāciju darbībā: ,,Sirdsdegsme+”, ,,Kamolītis”, ,,Pīlādzīts”.
Nākotnē pagasta attīstībai ir jābūt orientētai uz izglītotas, radošas, darboties gribošas un aktīvas jaunās paaudzes veidošanu, kas attīstītu uz nākotni orientētu saimniekošanu, pētītu un saglabātu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un veidotu jaunas tradīcijas.
2009. gadā tika uzsākta brīvdabas estrādes atjaunošana, kas vietējiem Lēdurgas iedzīvotājiem un ciemiņiem sniegs iespēju uzstāties, skatīties un vienkārši priecāties par dzīvi! Nu jau nodota ekspluatācijā ar 1500 skatītāju vietām.
Kultūras un dabas pieminekļi
Lēdurgas ev. lut. baznīca (1772. g.)
Ķipukalnu senkapi
Vasiļkalns
Avotbirzs
Lēdurgas dižakmens(19 m3)
Lēdurgas dendroloģiskais parks (1973. g.)
Lēdurgas dendroparks
Lēdurgas dendroparks ir ievērojamākais tūrisma objekts Lēdurgā.
Lēdurgas dendroparks ir dibināts 1973. gadā. Tā veidotājs un dvēsele ir dārznieks A. Janitens. Par savu milzīgo ieguldījumu parka radītājs 2003. gadā saņēma augsto apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Augu daudzveidības ziņā dendroparks ir viens no bagātākajiem Latvijā. Apmēram 10 ha platībā ieaudzēts ap 1000 dažādu sugu un varietāšu dekoratīvo koku un krūmu. Parkā labi iejutušies arī tropisko un subtropisko apgabalu augi. Krāšņi zied magnolijas, robīnijas, veigelas, filadelfi, acis priecē rododendri, parūkkoks, riekstkoki, dažādas kļavu sugas, egļu, kadiķu, tūju un ievu stādījumi...
Parka teritorijā atrodas arī Mudurgas Dižakmens. Tas ir 2.05 m augsts, 4,3 m garš, tā perimetrs – 13 m, tilpums 14 m3.
Šobrīd Lēdurgas dendroparka vadītāja ir Sarmīte Kauliņa, mob. 25910015.
