Melnais zīdkoksMelnais zīdkoks (Morus nigra) ir plaši noderīgs koks. Vispirms ar tā lapām tiek barots zīdkāpurs, kurš dāvā mums iespēju ražot dabīgo zīdu. Tas kalpo kā solīters, var pat veidot dzīvžogu. Ogu un lapu priekšrocības: gremošanas procesu uzlabošana, paātrina svara zudumu, normalizē holesterīna līmeni, palēlina novecošanās procesu, samazina vēža attīstības iespējamību, pazemina asinsspiedienu, labs līdzeklis cīņai ar vīriešu un sieviešu slimībām. Valriekstu alejas
Piedāvājam vairumā valriekstu stādus. Augstums 0. 7-4 m. Cenas līdz 20 EUR. Valrieksts izaug līdz 30 m augstumam, ar lielām, saliktām lapām. Riekstus sāk ražot pēc desmitā gada. Iepriekš vienojoties, varam veikt stādu pārstādīšanu (pusgadu/gadu iepriekš). Valrieksti lieti noder veselības uzlabošanai. Tos jāēd cilvēkiem, kuriem ir liela fiziskā slodze. Īpaši gardi kopā ar medu. Savukārt gardu ievārījumu vāra no mīkstiem, negataviem, no koka norautiem valriekstiem. Valriekstus izmanto pat mēbeļu izgatavošanā un parketa ražošanā.
KorķkokiAmūras korķkoksPhellodendron amurense Rupr.Rūtu dzimta — Rutaceae. Ziedošais korķkoks un korķkoks ar nenobriedušiem augļiem. Lapu koks ar biezu vainagu. Areāla centrā un dienvidos sasniedz 30 m augstumu un 100 cm diametrā, bet areāla ziemeļu robežas tuvumā – 3-5 m augstumu. Miza gaiši pelēka, grumbaina, samtaina, ar biezu korķa kārtu. Lapas nepāra plūksnoti saliktas, ar 3-6 lapiņu pāriem, ar izteiktu smaržu. Lapas lancetiskas, virsotnē gari atvilktas. Ziedi mazi, neuzkrītoši, pareizi, viendzimuma, divmāju, ar zaļganām lapiņām, savākti skarainās ziedkopās. Auglis – lodveida melns, nedaudz spīdošs, smaržīgs kauleņauglis. Zied jūnijā, augļi nobriest augustā – septembrī. IzplatībaAugs ar Mandžūrijas areāla tipu. Krievijas robežās aug piejūras rajonos. Atrašanās vietaPārsvarā aug pa upju un strautu ielejām bagātīgās, labi drenētās augsnēs, dažreiz uz lēzenām nogāzēm ne augstāk kā 500 m virs jūras līmeņa, ar nelielām grupām un atsevišķiem kokiem ielejas mežos. Gaismu mīlošs augs. Ķīmiskais sastāvsVisi auga orgāni satur alkaloīdu berberīnu ar žults izvadīšanas īpašībām un citus alkaloīdus (jatroricīns, felodendrīns); flavonoīdus (diosmīns). Īpaši daudz berberīna satur korķkoka lūksne. Izņemot alkaloīdus un flavonoīdus, lūksne satur arī saistvielas, kumarīnus, saponīnus, fenolkarbonskābes, terpenoīdus, sterīnus. Lapas satur ne mazāk kā 10 flavonoīdus (izņemot diosmīnu – felamurīns, amurensīns, felamuretīns un tā tālāk), C un P vitamīnus, saistvielas, kumarīnus, ēterisko eļļu. Augļi satur līdz 8% ēteriskās eļļas. Farmakoloģiskā iedarbībaKorķkoka lūksnei piemīt sāpes remdinošās, pretmikrobu, pretiekaisuma, asins recēšanas, rētas dziedinošās, tonizējošās, atkrēpošanas īpašības. Uzlējums no korķkoka lūksnes uzrāda arī pretvēža un pretsēnīšu īpašības. Lapu fitoncīdiem piemīt pretmikrobu īpašības, ēteriskai eļļai – prethelmintu, pretmikrobu, pretpūšanas īpašības. Korķkoka ogas pazemina cukura līmeni asinīs un novērš cukura diabēta attīstību . Ārstnieciskās formasĀrstnieciskajos nolūkos izmanto lūksni, korķkoka lapas un augļus. LietošanaAmūras korķkoka lūksni un lapas austrumu medicīnā izmanto ēstgribas un vielmaiņas uzlabošanai, nieru slimību, plaušu iekaisuma, gripas un angīnu, kaulu tuberkulozes, helmintozes, bakteriālās un amēbās dizentērijas un citu infekcijas slimību gadījumos. Lūksnes novārījumu izmanto vairāku iekaisuma slimību un vielmaiņas traucējumu ārstēšanai. Par veselīgu tiek uzskatīta 2 – 3 svaigu ogu ikdienas lietošana uzturā cukura diabēta gadījumā. Ārēji lūksnes novārījumu pielieto pie dažādām ādas un acu slimībām, apdegumiem un sasitumiem, ārstējot ķirurģiskās brūces un sēnīšu nodarītos ādas bojājumus. Vairākās ārzemju valstīs korķkoka lūksni izmanto kā izejvielu berberīna iegūšanai. No korķkoka lapām iegūst flavonoīdu preparātu flakozīdu ar pretvīrusu īpašībām. Koka korķi izmanto ne tikai korķa ražošanā, bet arī kā lielisku izolatoru, bet vērtīga koksne ar skaistu zīmējumu tiek izmantota mēbeļu ražošanā. Lūksne dod noturīgu citrondzeltenu dabīgu krāsvielu. Korķkoks pazīstams kā lielisks medus nesējs, kurš piekāpjas tikai liepai. Tiek kultivēts dekoratīvajos mērķos. Aizsardzības pasākumiLūksnes iegūšanai ir atļauts izcirst tikai pāraugušus kokus ar stumbra diametru vairāk kā 40 cm. Korķa kārtu var noņemt bez koka bojāejas. ResursiPēc 1950.gadā veiktajiem pētījumiem, Tālajos Austrumos var sagādāt 30-40 tonnas korķkoka lūksnes sezonas laikā, nekaitējot koka izejvielu bāzei. Korķkoks dod līdz 10 kg augļu.
|